Dēla iespaidā

Par to, kam radās ideja un kāds bija ceļš līdz futbola centra izveidei, stāsta komandas vadītājs ZIGMUNDS DVARONS.
– Ar sportu uz tu esmu bijis vienmēr. Tā kā vecākā dēla Niklāva izvēle bija futbols, arī es centos vairāk iesaistīties Kuldīgas jauniešu futbolā. 2010. gadā kopā ar citiem vecākiem nodibinājām biedrību Es par futbolu, gribam popularizēt šo sporta veidu, nodrošināt bērniem labus apstākļus, paaugstināt meistarību. Pēc pāris gadiem radās jautājums, ko darīt jauniešiem, kuri sasnieguši 16 gadus, jo šim vecumam sporta skolā komandas vairs nav. Tā kā stabilas pieaugušo komandas Kuldīgā nebija, tad, lai jauniešiem, kuri no sporta skolas vecuma izauguši, un arī mazajiem būtu, uz ko tiekties, nolēmu, ka jāveido pieaugušo komanda. Tā 2013. gadā uz biedrības bāzes nodibināju futbola centra Nikers komandu.

Kā atradi spēlētājus?

– Aicināju visus, kuriem bija vēlme, tos, kuri ticēja manai vēlmei izveidot labu pieaugušo komandu. Piedāvāju arī 14 – 18 gadus veciem sporta skolas audzēkņiem. Pieaugušo vienības prioritāte ir jaunos censoņus iesaistīt lielajā futbolā, lai nebūtu pārrāvuma. 16 – 17 gadus veci jaunieši, trīs četrus gadus netrenējoties un nespēlējot attiecīgajā līmenī, no futbola bieži aiziet.

Kāds ir spēlētāju līmenis 1. līgā?

– Vispirms gribu teikt, ka iespēju robežās piedalāmies augstākās klases Latvijas Futbola federācijas (LFF) un Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) čempionātos. Patlaban Nikera lielākais izaicinājums ir dalība LTFA rīkotajā telpu futbola čempionāta 1. līgā, kas ir pēdējais pakāpiens uz virslīgu. Šajā sezonā čempionātā startē 10 komandu – septiņas no Rīgas, trīs no novadiem: Jēkabpils, Rēzeknes un Kuldīgas. Komandas ir spēcīgas, cīņa notiek par katru punktu. Spēles aizrit saspringti, liela nozīme ir mājas spēlēm, arī tam, ka komanda ir pilnā, spēcīgā sastāvā, tad, skatītāju atbalstīti, varam pakāpties turnīra tabulā. Ar šo spēli, kas pirmajā aplī bija pēdējā, kopvērtējumā pakāpāmies uz sesto pozīciju.

Kādus plusus un mīnusus, veidojot komandu, vari minēt?

– Lielākais pluss ir atbalsts. Liels paldies Kuldīgas novada sporta skolai, kas palīdz gan treniņos, gan dažāda līmeņa Latvijas čempionātos. Mīnuss – jaunieši arvien mazāk pievēršas sportam. Tomēr ticu, ka, izveidojot kvalitatīvu komandu ar stabilu sistēmu, būs arī jaunieši, kuri vēlēsies pievienoties. Lielu paldies saku visiem komandas biedriem, atbalstītājiem un daudzajiem skatītājiem.

 ------------------------------------------

"Bez futbola nevaru"

Tā atzīst Nikera vārtsargs Maksims Rudskojs, kurš šajā vienībā spēlē otro sezonu. Viņam ir liela pieredze – spēlējis lielo futbolu un telpu futbolu augstā līmenī.
Pirmo apli pirmajā līgā vārtsargs vērtē ar vidēju atzīmi, jo bieži kļūdījušies aizsardzībā. „Protams, bija arī labas spēles. Vairāk iekritām ar tālajiem izbraukumiem, piemēram, Jēkabpili, Rēzekni. Pārbrauciens liek sevi manīt, laukumā vairs nevar tik labi nospēlēt.” Tāpat M.Rudskojs atzīst, ka nav viegli apvienot darbu, ģimeni un futbolu, taču bez šī sporta veida arī nevarot iztikt.